Kāpēc jāpiedalās vēlēšanās?

Vai esi kādreiz domājis, kāda loma ir tieši tavai balsij vēlēšanās? Vienalga, vai tās ir reģionāla novada vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta velēšanas vai parakstu vākšana un tautas balsošana – vienmēr tiek uzsvērts, ka katra balss ir no svara. Mēs paši nosakām savu likteni, un nebalsošanai ir neatgriezeniskas sekas. Izlasi dažus pavisam vienkāršus iemeslus, kāpēc ir jāpiedalās jebkādās vēlēšanās. Lai bankas nevaldītu un lai visiem nebūtu jādzīvo uz parādsaistībām online sesxebi, jeb tā sauktajiem kredītiem swrafi sesxebi saqartvelosi!

Tā ir demokrātijas izpausme
Katra pilntiesīga Latvijas iedzīvotāja pienākums ir balsot par savas valsts pārvaldi. Valsts pieder tautai, tāpēc tai ir jālemj par savu nākotni. Cilvēkiem ir jābūt valsts patriotiem un jāpiedalās balsošanā. Šāds patriotisms ir jāieaudzina katrā ģimenē, tāpēc vecākiem ir jādodas balsot un jārunā ar saviem bērniem par vēlēšanu nozīmīgumu, lai tad, kad bērns būtu sasniedzis 18 gadu vecumu, vēlētos doties uz vēlēšanu iecirkni un balsot.

Tas aizņem maz laiku
Ievilkt vienu krustiņu prasa patiešām maz laika. Sarežģītākais ir varbūt izlemt, kam atdot savu balsi, taču pats balsošanas process ir vienkāršs. Piemēram, reizi četros gados notiek Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka tikai reizi četros gados tu vari ievēlēt labāku valdību kā iepriekšējo. Zināms, ka nākamās Saeimas vēlēšanas notiks 2018. gada 6. oktobrī – tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai pieņemtu savu gala vērtējumu, par ko balsot. Tev ir četri gadi, lai nosvērtos uz kādu partiju, par kuru balsot.

Tev ir tiesības izteikties
Ja tu esi balsojis un piedalījies deputātu vēlēšanās, tikai tev ir tiesības izteikties par viņu darbiem vai nepadarītajām lietām. Cilvēki, kas nedod balsi par nevienu deputātu, nebūtu pilntiesīgi spriest kā strādā valdība, jo paši nepiedalās tās veidošanā. Bieži vien vērojama situācija, ka balsošanā iedzīvotāji nevēlas iesaistīties, taču pēc tam, kad nekas vairs nav maināms, tiek veidotas dažādas piketu akcijas, lai ar bļaušanu un plakātiem kaut ko izmainītu.

Tava balss ir no svara
Jā, daudzi domā, ka viena balss neko neizmainīs. Bet kas zina, varbūt tieši šajās konkrētajās vēlēšanās tieši viena balss noteiks uzvarētāju. Vēlēšanās ir neparedzams rezultāts. Daudzas balsis tiek anulētas, dažādu iemeslu dēļ: aploksnes sabojāšana, vēlēšanu kartiņas nepareiza aizpildīšana vai citi iemesli. Tāpēc, ņemot vērā, ka daudzas noderīgas balsis tiek anulētas, vismaz tava viena balss tiks pareizi pieskaitīta. Padomā, cik daudz balsis var aiziet zudumā, ja visi cilvēki domās, ka viņu viena balss neko neizmainīs.

Domā par nākotni
Tas, ka tev šobrīd apmierina valsts kārtība un kā strādā deputāti, nenozīmē, ka nevajadzētu balsot. Deputāti arī ir tikai cilvēki, kas izdara pareizus un nepareizus lēmumus, bet tikai valsts pilsoņi var noteikt, vai nevajag mainīt valsts pārvaldes locekļus. Ja iedzīvotāju apmierina esošā kārtība, tad iesaku balsot par šo pašu valdības esošo kārtību, lai nekas nemainās. Kā arī pretēji – ja pilsonim nepatīk esošā valdība, balsošana ir lielisks veids, kā izmainīt situāciju.

Neesi vienaldzīgs
Šis ir viens no svarīgākajiem noteikumiem, kāpēc būtu jābalso. Ja tu nenobalsosi, tad to izdarīs kāds cits. Uz to, ka nebalsos daudz cerību pazaudējuši iedzīvotāji, cer ļoti daudz citi balsotāji. Jo tā ir iespēja ievirzīt tieši viņu partiju augstākos reitingos. Latvijā vērojama tautas sadrumstalošanās, vēlētāji nav pārliecināti, kurš no deputātu sarakstiem būtu labākais valsts pārvaldē. Taču lai vai kā, iesaku doties uz balsošanām, kas sniegs arī pozitīvas emocijas, jo būsi piedalījies valsts veidošanā.

Saeimas deputātu kandidatūra

Vai tu vēlies veidot valsti un piedalīties galveno lēmumu pieņemšanā? Tev ir iespēja pieteikties kādam Saeimas deputātu kandidatūras sarakstam vai veidot savu partiju. Taču, tas viss nav tik vienkārši kā izklausās. Kas tev būtu jādara un ar ko jārēķinās, esot Saeimas deputāta kandidātu sarakstā?

Saeimas vēlēšanas notiek ik pa četriem gadiem. Četri gadi ir ilgs laika posms, kura laikā esošajai valdībai jāpierāda savi iecerētie mērķi un jāuzlabo valsts stāvoklis visās sfērās. Ja vēlies pieteikties Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstam, tev ir jāzina dažas svarīgas lietas.

Kandidātam ir vecuma ierobežojums. Savai kandidatūrai nedrīkst pieteikties iedzīvotāji, kas ir jaunāki par 21 gadu. Viņiem vēlēšanu dienā ir jābūt sasniegušiem 21 gadu vecumu, neskatoties uz dzimšanas gadu – arī tad, ja 21 gads paliek pēc dažiem mēnešiem, kandidatūra netiek pieņemta. Kandidātam obligāti ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim un jāmāk valsts valoda. Ar likumu ir noteikts, ka latviešu valoda ir jāmāk tādā līmenī un apjomā, kāds ir nepieciešams, lai veiktu amata pienākumus, kas lielākoties ir, sazināties ar tautu, sniegt savu vērtējumu sēdēs un rakstīt svarīgus dokumentus. Katram kandidātam rakstiski ir jāapliecina, ka viņš māk valsts valodu.

Par kandidātu nedrīkst pieteikties, ja viņš atrodas apcietinājumā un ir veicis tīšu noziedzīgu darbību, bet, ja iedzīvotājam sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tiesības piedalīties kā Saeimas kandidātam tiek atjaunotas. Pēc likuma noteiktā panta un nevēlamu darbību rezultātā, iedzīvotājam var liegt kandidēt deputātu sarakstā Saeimas vēlēšanās, Eiropas parlamenta vēlēšanas vai pašvaldību vēlēšanās. Stingri aizliegts piedalīties tādiem cilvēkiem, kuri ir bijuši izlūkdienesta darbinieki, psihiski nepieskaitāmā stāvoklī vai darbojas Kara un darba veterinārā organizācijā, kā arī citās nevēlamās organizācijās. Kandidātu vēsture tiek sīki izpētīta, un, ja atklājas kāds pārkāpums, kandidatūra tiek anulēta.

Ja kandidāts vēlas pieteikt savu izveidotu partiju, to drīkst darīt ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms vēlēšanām. Deputātu saraksts vienā partijā nedrīkst pārsniegt 500 biedrus. Sarakstā, ko iesniedz Centrālai vēlēšanu komitejai, jābūt uzrakstītam kandidāt vārdam, uzvārdam un personas kodam, turpretī personas kods nedrīkst tikt publicēts vēlētāju apskatāmajos sarakstos. Papildus šiem datiem, savā kandidatūras aprakstā nepieciešams uzrādīt: dzīvesvietu, darba vietu un amatu, kādā strādā, iegūtās izglītības aprakstu, īpašumā esošie nekustamie īpašumi un transporta līdzekļi. Viens un tas pats cilvēks nedrīkst būt ierakstīts vairākos kandidātu sarakstos, bet, ja tā ir noticis, tad šī persona tiek automātiski izsvītrota no visiem sarakstiem.

Neskatoties uz daudziem aizliegumiem un noteikumiem, kuram katram nav iespējams pieteikt savu partiju, jo, lai iesniegtu savu kandidatūras sarakstu valsts Centrālajā vēlēšanu komisijā, jāiemaksā reģistrācijas maksa, kas darbojas kā drošības nauda. Summa, kas jāiemaksā sarakstam ir 1400 euro. Ja jaunizveidotā partija mērķē uz pašvaldību vēlēšanām, lai noteiktu sava novada pārvaldību, saraksts un drošības kapitāls ir jāiesniedz konkrētās pašvaldības vēlēšanu komisijas pārstāvjiem, kurā vēlas startēt. Partiju vēlēšanu kārtas numuri tiek noteikti izlozes secībā, katrā reģionā atsevišķi.

Savu kandidatūras sarakstu no vēlēšanām nedrīkst atteikt un rediģēt, ja saraksts jau ir iesniegts, izņemot gadījumus, ja:

  • atklāts, ka kāda persona nedrīkst piedalīties kā deputāts, attiecīgi pēc likuma noteiktajās tiesībās (nav sasniedzis 21 gadu vecumu, atrodas ieslodzījumā, nav Latvijas pilsonis nav anulēts kāds sods par noziedzīgu darbību utt.)
  • atklāts, ka persona pierakstījusies vairākos vēlēšanu sarakstos vienlaicīgi
    kāds no sarakstā esošajiem kandidātiem ir miris, ko apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • kāds no sarakstā esošiem kandidātiem ir veicis tīšu noziedzīgu darbību

Saeimas vēlēšanas

Nav noslēpums, ka valsts svarīgākos jautājumus pieņem Saeimas sastāvā esošie deputāti. Iedzīvotājiem ir tiesības reizi četros gados noteikt, kas valdīs pār valsts galvenajiem likumiem. Kā īsti notiek vēlēšanas un kas jāzina katram valsts pilsonim?

Ik pa četriem gadiem, oktobra pirmajā sestdienā Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt valsts nākotni un ievēlēt sev tīkamākos deputātus. Taču paskatoties iepriekšējo vēlēšanu datumus, redzamas dažas atkāpes, jo, piemēram, 2011. gadā ārkārtas Saeimas vēlēšanas notika 17. septembrī, bet tālajos 1993. gados tās bija 5. un 6. jūnijā. Šobrīd valsts pārvaldē ir 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gada 4. oktobrī, bet nākošās, 13. Saeimas vēlēšanas, notiks 2018. gada 6. oktobrī.

Saeimas vēlēšanas dienā, jādodas uz tuvāko reģistrācijas punktu, lai nodotu savu balsi. Vēlēšanas notiek visos piecos Latvijas apgabalos – Rīgā, Vidzeme, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Arī ārvalstīs esošie iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt mūsu valsts likteni, dodoties uz tuvākajiem vēlēšanu iecirkņiem. Šo iedzīvotāju balsis, kas balso ārpus Latvijas robežām, tiek pieskaitītas Rīgas apgabalā. Balsot var tuvākajā vēlēšanu iecirknī, neatkarīgi no patiesās deklarētās dzīvesvietas, arī tad, ja ir tikai izbraukuši ekskursijā uz ārzemēm.

Cilvēkam, kurš vēlas ievēlēt Saeimu, ir jābūt vismaz 18 gadus vecam, bet tam, kurš vēlas tikt ievēlēts Saeimas deputātu sarakstā, jābūt sasniegušam vismaz 21 gads. Vēlētājs var balsot tikai personiski, nevis izmantojot interneta starpniecību vai mobilo telefonu. Līdzi obligāti ir jābūt pasei, jo tiek uzlikts zīmogs, ka esi piedalījies Saeimas vēlēšanās. Šīs ir vēlēšanas, kur ID karte nederēs kā personu apliecinošs dokuments. Zīmogs pasē tiek uzspiests tāpēc, lai apliecinātu, ka persona ir vienreiz jau veikusi balsi un nevar to atkārtoti izdarīt. Ja vēlētājiem nav derīga pase, tā līdz vēlēšanām ir jāapmaina, vai, ja ir tikai ID karte un pase vairs netiek taisīta, ir iespēja saņemt vēlētāja apliecību. Ja persona ir saņēmusi vēlētāja apliecību, tad balsošanas dienā ar to var ierasties iecirknī, un kopā ar uzrādītu ID karti nodot savu balsi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā šādu vēlētāja apliecību ir iespēja saņemt bez maksas, taču jāpievērš uzmanība, kurās dienās tas ir iespējams, jo, mainoties vēlēšanu dienām, arī šis pakalpojums ir ierobežots attiecīgos datumos.

Vēlēšanu iecirknī balsošanas gaitu stingri uzrauga komisija, kas reģistrē atnākušās personas. Vēlēšanām jābūt izveidotām speciālām kabīnēm, kur vēlētājs var mierīgi izdarīt savu balsi. Pirms katrām vēlēšanām, piecas dienas iepriekš, komisijai ir jāizstāda informācija, kādi ir deputātu saraksti un sīkāka informācija par kandidātiem (izņemot personīgu informāciju kā personas kods, adrese utt.). Deputātu izvēlēšanās nākamiem četriem gadiem notiek vienu dienu no 7:00 – 16:00, oktobra pirmajā sestdienā, izņemot gadījumu, ja notiek ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kad tiek atlaista iepriekšējā Saeima. Tas ir konkrēts laiks, kad katrs iedzīvotājs var noteikt savu balsi, bet pēc tam komisija uzsāk balsu skaitīšanu, kas nereti notiek līdz agram rītam.

Katram vēlētājam tiek piešķirtas visas kandidātu sarakstu lapiņas un tukša aploksne. Pildspalva vienmēr atrodas vēlēšanu kabīnē, par ko ik pa laikam jāpārliecinās uzraudzības komisijas pārstāvjiem. Vēlētājam jāizdara balss par vienu no kandidātu sarakstiem, ievelkot plusu vai mīnusu deputātu ailītē. Aploksnē ir jāieliek tikai viens kandidātu saraksts, turklāt tas nedrīkst būt apķēpāts, apzīmēts vai citādi izbojāts. Tāpat arī aploksne nedrīkst būt apzīmēta vai citādi bojāta, pretējā gadījumā balss netiek pieņemta. Aizlīmētu aploksni vēlētājs iemet lielajā vēlēšanu urnā, kas līdz pulksten 18:00 ir cieši aizlīmēta.

Donalds Tramps – biogrāfija

Šobrīd, notiekot prezidentu vēlēšanām Amerikā, vislielāko uzmanību sev ir piesaistījis kandidāts Donalds Tramps (Donald John Trump). Viņš ir gan daudz kritizēts, gan atbalstīts ar tādu degsmi, kas liek turpināt savu kandidatūru. Par viņa spējām vadīt valsti tiek runāts daudz, taču tas, ko mēs nezinām, ir dzīves dati.

Donalds Tramps ir dzimis piecu bērnu ģimenē 1946. gada 14.jūnijā, Ņujorkā. Viņa tēvs Frederiks Tramps ir slavens nekustamo īpašumu un celtniecības firmas “Elizabeth Trump & Son” vadītājs. Jau bērnībā Donalds bijis aktīvs un enerģisks bērns, tāpēc 13 gadu vecumā vecāki nolēma viņu skolot Ņujorkas Militārajā akadēmijā, cerot, ka tiks iemācīta lielāka disciplīna un kaut nedaudz novirzītu enerģiju un kļūtu mierīgākam. Akadēmijā viņš guva labus panākumus, daudz sportojot un kļūstot par studentu padomes galveno līderi. Vēlāk Donalds aizgāja mācīties uz Vārtonas Biznesa un Finanšu universitāti, kur 1968.gadā ieguva zinātnisko grādu ekonomijā.

Tēva ietekmē, Tramps izlēma veidot karjeru nekustamo īpašumu tirgū. Students būdams, viņš strādāja tēva uzņēmumā. Nostrādājot kopā piecus veiksmīgus sadarbības gadus, viņš atklāj, ka tēvs ir viņa skolotājs, un tieši viņš ir sniedzis vislielāko ieguldījumu, lai Donalds kļūtu par ietekmīgu uzņēmēju. 1971. gadā, Donalds pārņēma visu firmu, ar jaunām un inovatīvām idejām. Līdz ar firmas vadītāja maiņu, tās nosaukums tika nomainīts uz “The Trump Organization”. Apzinoties, kas ir finansiāli un ekonomiski izdevīgi, Tramps paplašina uzņēmumu, specializējoties vēl uz dzīvokļu kompleksu būvēšanu; šī specifika ir ļoti konkurētspējīga. Notika arī uzņēmuma darbības reģiona paplašināšana – tā pamazām ieņēma Manhetenas celtniecības tirgu, kur arī ieguva jaunus svarīgus sakarus ar ietekmīgām personām. Manhetenā tika izveidot lieli būvniecības projekti; laba dizaina arhitektūras objekti, kas guva lielu sabiedrības atzinību. Arvien vairāk “The Trump Organization” nosvērās uz viesnīcu būvi. Viesnīcas Grand Hyatt atvēršana padarīja Trampu par ietekmīgāko un pazīstamāko uzņēmēju.

1977.gadā Donalds Tramps apprecēja savu pirmo sievu, Ņujorkas modeli Ivanu Trampu, un viņu laulības laikā piedzima trīs atvases – Donald Junior, Ivanka un Erik. Ivana palīdzējusi Donaldam daudzu ēku interjera dizaina izveidē. Šķiršanās notika 1991.gadā, un pēc diviem gadiem Donalds bija no jauna precēts vīrs. Trampa otrā sieva bija aktrise Marla Maples, kura jau pēc pavisam neilga laulības kopā būšanas laika, dāvāja Trampam ceturto atvasi. Kopdzīve nebija mūžīga, un arī ar savu otro sievu viņš izšķīrās. Šķiršanās prāvas notika 2 gadus un bija top tēma visā Amerikā. 1999.gadā visas tiesas beidzās, un nākamos sešus gadus Tramps pavadīja viens, līdz satika modeli Melāniju Knaussu. Kāzas tika plaši aprunātas un publicēta visos laikrakstos. 2006.gadā piedzima Trampa piektais bērns, dēls Barrons Viliams Tramps.

Trampa lielākais dzīves pārbaudījums sākās 2016.gada 21.jūlijā, kad oficiāli tika apstiprināta kandidatūra uz valsts prezidenta amatu. Savu kandidatūru viņš uzsāka ar stundu un 15 minūšu garu runu, kas ir viena no garākajam runām vēsturē. Kā galvenos mērķus viņš minēja cīņu pret vardarbību, ekonomiskās problēmas, lielo imigrācijas jautājumu, kā veiksmīgi apkarot terorismu un padarīt drošu valsti, kā arī svarīgs šobrīd ir jautājums par godīgu amata piešķiršanu Augstākās tiesas tiesnešu vietā. Kā pirmā problēma, kuru vajadzētu risināt ir drošība – drošība valstī un mājās, nodrošināt aizsardzību no terorisma draudiem un no nedrošām robežām ar kaimiņvalstīm. Tā kā ekonomika ir Trampa lauciņš, tad viņš apsola balsotājiem sakārot neskaidros jautājumus šajā jomā – samazināt nodokļus, pārskatīt valsts iepirkuma darījumus. Par to, kā Donaldam Trampam veiksies prezidenta vēlēšanās, to laiks rādīs, un, varbūt, viņa biogrāfija būs vēl kāds pavisam jauns un svarīgs ieraksts.

Latvijas Valsts prezidenti

Valsts prezidenta vēlēšanas ir svarīgs pasākums visai valstij. Tās nolemj, kas pārstāvēs mūsu valsti nākamos 4 gadus svarīgos pasākumos, dos gala vārdu lieliem, ietekmīgiem jautājumiem. Kopā šobrīd ir notikušas 12 prezidenta vēlēšanas un nākamās, trīspadsmitās, notiks 2019. gadā.

1. Pirmais mūsu valsts prezidents Jānis Čakste (1859, – 1927.) tika ievēlēts 1922.gadā. Viņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts šajās vēlēšanās, un, ieguva 92 pozitīvas balsis, 6 deputātiem atturoties. Šis atbalsta balsu skaits ir šobrīd lielākais Valsts prezidentu balsojuma vēsturē. Zīmīgi šajā gadā bija tas, ka tika ievēlēts gan pirmais prezidents, gan pirmā Saeima.

2. Līdz 1997. gadam Valsts prezidenta vēlēšanas notika reizi 3 gados, vēlāk reizi četros. Otrās Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1925. gadā, kur atkārtoti ar 60 balsīm tika ievēlēts Jānis Čakste. Šoreiz viņš nebija vienīgais kandidāts uz amatu, arī Kārlis Ulmanis un Jānis Pliekšāns (Rainis) cīnījās par valsts varu. Sīvākais konkurents izrādījās Kārlis Ulmanis, jo Otrajā deputātu balsojumā Rainis tika izņemts no kandidatūras.

3. Nākošās vēlēšanas notika 1927. gadā, ārkārtas situācijā, jo nomira līdzšinējais prezidents Jānis Čakste. Viņa vietu ieņēma Gustavs Zemgals (1871. – 1939.). Vēlēšanas notika vairākas reizes, un tikai devītā bija izšķirošā, G. Zemgalam par labu.

4. Pēc trīs gadiem 1930.gadā līdzšinējais prezidents atkārtoti nevēlējās tikt ievēlēts, tāpēc par nākošo valsts prezidentu kļuva Alberts Kviesis (1881. – 1944.), izkonkurējot sīvāko kolēģi Paulu Kalniņu.

5. 1933. gadā Alberts Kviesis atkārtoti un vienbalsīgi tiek ievēlēts par Valsts prezidentu. Vēlēšanas bija ļoti ātras, jau pirmajā balsojumā tika noteikts uzvarētājs. Šīs bija pēdējās Saeimas balsu vēlēšanas, pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma un pirms okupācijas gadiem. Ulmanis, neuzvarot nevienās iepriekšējās vēlēšanās neieguva vadošās balsis, tāpēc ņēma varu savās rokās un pats sevi iecēla par prezidentu. Vēlāk sekoja ilgie okupācijas gadi, un nākošās vēlēšanas notika tikai pēc 50 gadiem, ierastā kārtībā, deputātu balsošanā.

6. Beidzoties okupācijai, atkal atgūtajai Latvijas valstij bija nepieciešams valsts līderis, tāpēc 1993. gadā notika nākamās prezidenta vēlēšanas. Raksturīgi arī visām iepriekšējām vēlēšanām, prezidenta kandidatūrai tika izvirzīti 3 kandidāti, šoreiz Guntis Ulmanis, Aivars Jerumanis un Gunārs Meierovics. Trešajā, pēdējā balsojumā, ar 53 balsu pārsvaru par prezidentu tika ievēlēt Guntis Ulmanis (1939. ).

7. Guntis Ulmanis 1996. gadā atkārtoti guva pārsvaru nākamajās vēlēšanās un turpināja savu amatu vēl nākamos 3 gadus. Vēlēšanās bija tikai viena balsošanas reize, jo Ulmanis sevi kā prezidents bija pierādījis gan Latvijā, gan ārvalstu braucienos.

8. 1999.gadā zīmīgas bija vēlēšanas, jo kandidātu sarakstā parādījās sieviešu kandidātes. Neviens īsti neticēja sieviešu varas spēkam, taču tieši Vaira Vīķe – Freiberga (1937.) vislabāk sevi parādīja kā daudzsološa valsts vadītāja un tika ievēlēta ar 53 balsu pārsvaru. Savas prezidentūras laikā Freibergu atbalstīja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji, un viņa kļuva par populārāko sievieti politiķu aprindās.

9. Tautas mīlēta un deputātu atbalstīta, Vaira Vīķe – Freiberga, atkārtoti tika ievēlēta arī nākamajās prezidentūras vēlēšanās, kas notika nu jau pēc četriem gadiem, 2003.gadā. Šīs bija vēlēšanas, kur ilgu gadu laikā, tika izvirzīta tikai viena kandidāte, proti, Vaira Vīķe – Freiberga, un ieguva 88 atbalsta balsis. Balsojums notika tikai vienu reizi, kur skaidri tika paustas Saeimas domas, par atkārtotu prezidentūru.

10. Par Freibergas darba turpinātāju 2007. gada vēlēšanās kļuva Valdis Zatlers (1955.). Valdis Zatlers pirms savas kandidatūras nav strādājis par deputātu Saeimā, kas ir īpaši neierasti šādam amatam. Pēc profesijas Zatlers bija ārsts un traumatologs, kā arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, taču, kā paredz likums, kļūstot par Valsts prezidentu, šie amati vairs netika turpināti. Zatlera lielākais darbs bija referendums par 10.Saeimas atlaišanu, ko viņš arī izdarīja, ar laiku izveidojot nākamo 11.Saeimu.

11. Pēc četriem gadiem, Valdis Zatlers atkārtoti stājās prezidenta kandidatūrā, taču pārsvaru guva Andris Bērziņš (1944.). Balsojums bija ļoti vienāds, notika divas balsojuma kārtas, un abās bija izteikti līdzīgs rezultāts. Otrajā balsojumā ar 53 balsīm tomēr vadībā izvirzījās Andris Bērziņš.

12. Šobrīd Latvijas Republikas prezidents ir Raimonds Vējonis (1966.), kas tika ievēlēts 2015. gada 3.jūnijā. No sākotnējiem 4 kandidātiem, piektajā balsojuma kārtā ar 55 balsīm Vējonis tika iecelts par prezidentu uz nākamiem četriem gadiem. Pirmie vārdi, uzrunājot valsti, bija “vispirms ir jāierauj”, kas uzjautrināja visu tautu, kļūstot par mīlētu prezidentu.

Prezidentu vēlēšanas Latvijā

Prezidents ir valsts galvenākā amatpersona, kas pieņem valstij nozīmīgus lēmumus un pārstāv to citu valstu priekšā. Būt par prezidentu ir liels gods, taču tikpat liels arī atbildības slogs. Par Valsts prezidentu var kļūt persona, ar labu reputāciju, nevieniem krimināliem pārkāpumiem savā un ģimenes dzīvē. Amatpersonas gaitām tiek sekots līdzi ik uz soļa, publiski aprunāta un komentēta ikviena darbība. Šis amats nes lielu atbildību arī ģimenes lokā, jo, tāpat kā prezidentam, arī viņa otrajai pusītei ir jākļūst par valsts ievērības personu un jāpiedalās visos valsts svarīgākajos pasākumos. Labs piemērs, ir šobrīd esošā prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedrene Iveta Vējone, kura aktīvi piedalās visos valsts mēroga pasākumos un ārvalstu komandējumos kopā ar savu vīru. Īpaši viņa piedalās projektos par izglītības jomu, atbalstu bērniem, bāreņiem un cilvēkiem, ar īpašajām vajadzībām.

Ar likumu ir pieņemts, ka Valsts prezidentu ievēl Saeimas deputātu balsojums. Zināms, ka Saeimā ir 100 deputāti, tātad vairāk kā pusei ir pozitīvi jānobalso par vienu kandidātu, lai tas tiktu iecelts prezidenta amatā. Kādam no kandidātiem ir pārliecinoši jāsaņem vismaz 51 balsu vairākums. Pēdējos gados balsošana notiek vairākās kārtās, ja ir daudz izvirzītie kandidāti. Katrā kārtā notiek balsojums, un tas, kam ir piešķirts vismazākais balsu skaits, no kandidatūras izstājas. Tā šīs balsošanas notiek līdz paliek paši spēcīgākie kandidāti, un kāds no viņiem dabū pārliecinošu balsu skaitu pār otru. Vienīgo reizi, kad vēlēšanas nenotika, un prezidents Kārlis Ulmanis pats sevi iecēla amatā, bija 1936.gadā.

Lai ievēlētu Valsts prezidentu, ir jāiekļaujas attiecīgās likuma normās. Obligāti ir jābūt Latvijas pilsonim un nedrīkst būt dubultpilsonība. Šī amata ieņemšanai ir jābūt vismaz 40 gadus vecam, un nedrīkst būt papildus neviens cits amats – arī tad, ja šī persona iepriekš ir deputāts, viņam ir jāatkāpjas no visām Saeimas dotajām pilnvarām. Vienīgais, kurš nav bijis saistīts ar Saeimas partijām un deputāta amatu bija 2007. gadā ievēlētais prezidents Valdis Zatlers. Iepriekš viņa dzīve bija saistīta ar medicīnu, esot Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī ķirurgs, ortopēds un traumatologs. Taču, kā paredz Latvijas Republikas Satversmes likuma III nodaļas 38.pants, tad šos amatus nedrīkst apvienot, un Zatlers ārsta profesiju bija spiests atstāt.

Sākot no 1997.gada, par Valsts prezidentu ir atļauts būt tikai 8 gadus no vietas, tas ir, divās vēlēšanās pēc kārtas. Iepriekš vēlēšanas notika ik pa 3 gadiem, izņemot 1927.gadu, jo 2 gadus pēc Jāņa Čakstes atkārtotas ievēlēšanas amatā, viņš nomira. Ārkārtas situācijā bija jāievēl jauns Valsts prezidents. Savu prezidentūru var atsaukt arī pats prezidents, pirms viņa prezidentūras termiņa beigām, taču tas ne reizi nav noticis. Lai arī liekas, ka prezidentam ir visa vara pār valsti, taču, neievērojot visus pienākumus, ar Satversmes likumu drīkst arī atlaist prezidentu. Jaunajam prezidentam ir jādos svinīgais solījums visas Saeimas Prezidija priekšā, solot Latvijas Republikas Satversmes 40.pantā minēto zvērestu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas” un, ja šis solījums jebkādu apstākļu dēļ netiek nots Saeimas noteiktajā dienā, tad tiek izsludinātas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.