Donalds Tramps – biogrāfija

Šobrīd, notiekot prezidentu vēlēšanām Amerikā, vislielāko uzmanību sev ir piesaistījis kandidāts Donalds Tramps (Donald John Trump). Viņš ir gan daudz kritizēts, gan atbalstīts ar tādu degsmi, kas liek turpināt savu kandidatūru. Par viņa spējām vadīt valsti tiek runāts daudz, taču tas, ko mēs nezinām, ir dzīves dati.

Donalds Tramps ir dzimis piecu bērnu ģimenē 1946. gada 14.jūnijā, Ņujorkā. Viņa tēvs Frederiks Tramps ir slavens nekustamo īpašumu un celtniecības firmas “Elizabeth Trump & Son” vadītājs. Jau bērnībā Donalds bijis aktīvs un enerģisks bērns, tāpēc 13 gadu vecumā vecāki nolēma viņu skolot Ņujorkas Militārajā akadēmijā, cerot, ka tiks iemācīta lielāka disciplīna un kaut nedaudz novirzītu enerģiju un kļūtu mierīgākam. Akadēmijā viņš guva labus panākumus, daudz sportojot un kļūstot par studentu padomes galveno līderi. Vēlāk Donalds aizgāja mācīties uz Vārtonas Biznesa un Finanšu universitāti, kur 1968.gadā ieguva zinātnisko grādu ekonomijā.

Tēva ietekmē, Tramps izlēma veidot karjeru nekustamo īpašumu tirgū. Students būdams, viņš strādāja tēva uzņēmumā. Nostrādājot kopā piecus veiksmīgus sadarbības gadus, viņš atklāj, ka tēvs ir viņa skolotājs, un tieši viņš ir sniedzis vislielāko ieguldījumu, lai Donalds kļūtu par ietekmīgu uzņēmēju. 1971. gadā, Donalds pārņēma visu firmu, ar jaunām un inovatīvām idejām. Līdz ar firmas vadītāja maiņu, tās nosaukums tika nomainīts uz “The Trump Organization”. Apzinoties, kas ir finansiāli un ekonomiski izdevīgi, Tramps paplašina uzņēmumu, specializējoties vēl uz dzīvokļu kompleksu būvēšanu; šī specifika ir ļoti konkurētspējīga. Notika arī uzņēmuma darbības reģiona paplašināšana – tā pamazām ieņēma Manhetenas celtniecības tirgu, kur arī ieguva jaunus svarīgus sakarus ar ietekmīgām personām. Manhetenā tika izveidot lieli būvniecības projekti; laba dizaina arhitektūras objekti, kas guva lielu sabiedrības atzinību. Arvien vairāk “The Trump Organization” nosvērās uz viesnīcu būvi. Viesnīcas Grand Hyatt atvēršana padarīja Trampu par ietekmīgāko un pazīstamāko uzņēmēju.

1977.gadā Donalds Tramps apprecēja savu pirmo sievu, Ņujorkas modeli Ivanu Trampu, un viņu laulības laikā piedzima trīs atvases – Donald Junior, Ivanka un Erik. Ivana palīdzējusi Donaldam daudzu ēku interjera dizaina izveidē. Šķiršanās notika 1991.gadā, un pēc diviem gadiem Donalds bija no jauna precēts vīrs. Trampa otrā sieva bija aktrise Marla Maples, kura jau pēc pavisam neilga laulības kopā būšanas laika, dāvāja Trampam ceturto atvasi. Kopdzīve nebija mūžīga, un arī ar savu otro sievu viņš izšķīrās. Šķiršanās prāvas notika 2 gadus un bija top tēma visā Amerikā. 1999.gadā visas tiesas beidzās, un nākamos sešus gadus Tramps pavadīja viens, līdz satika modeli Melāniju Knaussu. Kāzas tika plaši aprunātas un publicēta visos laikrakstos. 2006.gadā piedzima Trampa piektais bērns, dēls Barrons Viliams Tramps.

Trampa lielākais dzīves pārbaudījums sākās 2016.gada 21.jūlijā, kad oficiāli tika apstiprināta kandidatūra uz valsts prezidenta amatu. Savu kandidatūru viņš uzsāka ar stundu un 15 minūšu garu runu, kas ir viena no garākajam runām vēsturē. Kā galvenos mērķus viņš minēja cīņu pret vardarbību, ekonomiskās problēmas, lielo imigrācijas jautājumu, kā veiksmīgi apkarot terorismu un padarīt drošu valsti, kā arī svarīgs šobrīd ir jautājums par godīgu amata piešķiršanu Augstākās tiesas tiesnešu vietā. Kā pirmā problēma, kuru vajadzētu risināt ir drošība – drošība valstī un mājās, nodrošināt aizsardzību no terorisma draudiem un no nedrošām robežām ar kaimiņvalstīm. Tā kā ekonomika ir Trampa lauciņš, tad viņš apsola balsotājiem sakārot neskaidros jautājumus šajā jomā – samazināt nodokļus, pārskatīt valsts iepirkuma darījumus. Par to, kā Donaldam Trampam veiksies prezidenta vēlēšanās, to laiks rādīs, un, varbūt, viņa biogrāfija būs vēl kāds pavisam jauns un svarīgs ieraksts.

Donalds Tramps – biogrāfija

Latvijas Valsts prezidenti

Valsts prezidenta vēlēšanas ir svarīgs pasākums visai valstij. Tās nolemj, kas pārstāvēs mūsu valsti nākamos 4 gadus svarīgos pasākumos, dos gala vārdu lieliem, ietekmīgiem jautājumiem. Kopā šobrīd ir notikušas 12 prezidenta vēlēšanas un nākamās, trīspadsmitās, notiks 2019. gadā.

1. Pirmais mūsu valsts prezidents Jānis Čakste (1859, – 1927.) tika ievēlēts 1922.gadā. Viņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts šajās vēlēšanās, un, ieguva 92 pozitīvas balsis, 6 deputātiem atturoties. Šis atbalsta balsu skaits ir šobrīd lielākais Valsts prezidentu balsojuma vēsturē. Zīmīgi šajā gadā bija tas, ka tika ievēlēts gan pirmais prezidents, gan pirmā Saeima.

2. Līdz 1997. gadam Valsts prezidenta vēlēšanas notika reizi 3 gados, vēlāk reizi četros. Otrās Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1925. gadā, kur atkārtoti ar 60 balsīm tika ievēlēts Jānis Čakste. Šoreiz viņš nebija vienīgais kandidāts uz amatu, arī Kārlis Ulmanis un Jānis Pliekšāns (Rainis) cīnījās par valsts varu. Sīvākais konkurents izrādījās Kārlis Ulmanis, jo Otrajā deputātu balsojumā Rainis tika izņemts no kandidatūras.

3. Nākošās vēlēšanas notika 1927. gadā, ārkārtas situācijā, jo nomira līdzšinējais prezidents Jānis Čakste. Viņa vietu ieņēma Gustavs Zemgals (1871. – 1939.). Vēlēšanas notika vairākas reizes, un tikai devītā bija izšķirošā, G. Zemgalam par labu.

4. Pēc trīs gadiem 1930.gadā līdzšinējais prezidents atkārtoti nevēlējās tikt ievēlēts, tāpēc par nākošo valsts prezidentu kļuva Alberts Kviesis (1881. – 1944.), izkonkurējot sīvāko kolēģi Paulu Kalniņu.

5. 1933. gadā Alberts Kviesis atkārtoti un vienbalsīgi tiek ievēlēts par Valsts prezidentu. Vēlēšanas bija ļoti ātras, jau pirmajā balsojumā tika noteikts uzvarētājs. Šīs bija pēdējās Saeimas balsu vēlēšanas, pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma un pirms okupācijas gadiem. Ulmanis, neuzvarot nevienās iepriekšējās vēlēšanās neieguva vadošās balsis, tāpēc ņēma varu savās rokās un pats sevi iecēla par prezidentu. Vēlāk sekoja ilgie okupācijas gadi, un nākošās vēlēšanas notika tikai pēc 50 gadiem, ierastā kārtībā, deputātu balsošanā.

6. Beidzoties okupācijai, atkal atgūtajai Latvijas valstij bija nepieciešams valsts līderis, tāpēc 1993. gadā notika nākamās prezidenta vēlēšanas. Raksturīgi arī visām iepriekšējām vēlēšanām, prezidenta kandidatūrai tika izvirzīti 3 kandidāti, šoreiz Guntis Ulmanis, Aivars Jerumanis un Gunārs Meierovics. Trešajā, pēdējā balsojumā, ar 53 balsu pārsvaru par prezidentu tika ievēlēt Guntis Ulmanis (1939. ).

7. Guntis Ulmanis 1996. gadā atkārtoti guva pārsvaru nākamajās vēlēšanās un turpināja savu amatu vēl nākamos 3 gadus. Vēlēšanās bija tikai viena balsošanas reize, jo Ulmanis sevi kā prezidents bija pierādījis gan Latvijā, gan ārvalstu braucienos.

8. 1999.gadā zīmīgas bija vēlēšanas, jo kandidātu sarakstā parādījās sieviešu kandidātes. Neviens īsti neticēja sieviešu varas spēkam, taču tieši Vaira Vīķe – Freiberga (1937.) vislabāk sevi parādīja kā daudzsološa valsts vadītāja un tika ievēlēta ar 53 balsu pārsvaru. Savas prezidentūras laikā Freibergu atbalstīja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji, un viņa kļuva par populārāko sievieti politiķu aprindās.

9. Tautas mīlēta un deputātu atbalstīta, Vaira Vīķe – Freiberga, atkārtoti tika ievēlēta arī nākamajās prezidentūras vēlēšanās, kas notika nu jau pēc četriem gadiem, 2003.gadā. Šīs bija vēlēšanas, kur ilgu gadu laikā, tika izvirzīta tikai viena kandidāte, proti, Vaira Vīķe – Freiberga, un ieguva 88 atbalsta balsis. Balsojums notika tikai vienu reizi, kur skaidri tika paustas Saeimas domas, par atkārtotu prezidentūru.

10. Par Freibergas darba turpinātāju 2007. gada vēlēšanās kļuva Valdis Zatlers (1955.). Valdis Zatlers pirms savas kandidatūras nav strādājis par deputātu Saeimā, kas ir īpaši neierasti šādam amatam. Pēc profesijas Zatlers bija ārsts un traumatologs, kā arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, taču, kā paredz likums, kļūstot par Valsts prezidentu, šie amati vairs netika turpināti. Zatlera lielākais darbs bija referendums par 10.Saeimas atlaišanu, ko viņš arī izdarīja, ar laiku izveidojot nākamo 11.Saeimu.

11. Pēc četriem gadiem, Valdis Zatlers atkārtoti stājās prezidenta kandidatūrā, taču pārsvaru guva Andris Bērziņš (1944.). Balsojums bija ļoti vienāds, notika divas balsojuma kārtas, un abās bija izteikti līdzīgs rezultāts. Otrajā balsojumā ar 53 balsīm tomēr vadībā izvirzījās Andris Bērziņš.

12. Šobrīd Latvijas Republikas prezidents ir Raimonds Vējonis (1966.), kas tika ievēlēts 2015. gada 3.jūnijā. No sākotnējiem 4 kandidātiem, piektajā balsojuma kārtā ar 55 balsīm Vējonis tika iecelts par prezidentu uz nākamiem četriem gadiem. Pirmie vārdi, uzrunājot valsti, bija “vispirms ir jāierauj”, kas uzjautrināja visu tautu, kļūstot par mīlētu prezidentu.

Latvijas Valsts prezidenti

Prezidentu vēlēšanas Latvijā

Prezidents ir valsts galvenākā amatpersona, kas pieņem valstij nozīmīgus lēmumus un pārstāv to citu valstu priekšā. Būt par prezidentu ir liels gods, taču tikpat liels arī atbildības slogs. Par Valsts prezidentu var kļūt persona, ar labu reputāciju, nevieniem krimināliem pārkāpumiem savā un ģimenes dzīvē. Amatpersonas gaitām tiek sekots līdzi ik uz soļa, publiski aprunāta un komentēta ikviena darbība. Šis amats nes lielu atbildību arī ģimenes lokā, jo, tāpat kā prezidentam, arī viņa otrajai pusītei ir jākļūst par valsts ievērības personu un jāpiedalās visos valsts svarīgākajos pasākumos. Labs piemērs, ir šobrīd esošā prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedrene Iveta Vējone, kura aktīvi piedalās visos valsts mēroga pasākumos un ārvalstu komandējumos kopā ar savu vīru. Īpaši viņa piedalās projektos par izglītības jomu, atbalstu bērniem, bāreņiem un cilvēkiem, ar īpašajām vajadzībām.

Ar likumu ir pieņemts, ka Valsts prezidentu ievēl Saeimas deputātu balsojums. Zināms, ka Saeimā ir 100 deputāti, tātad vairāk kā pusei ir pozitīvi jānobalso par vienu kandidātu, lai tas tiktu iecelts prezidenta amatā. Kādam no kandidātiem ir pārliecinoši jāsaņem vismaz 51 balsu vairākums. Pēdējos gados balsošana notiek vairākās kārtās, ja ir daudz izvirzītie kandidāti. Katrā kārtā notiek balsojums, un tas, kam ir piešķirts vismazākais balsu skaits, no kandidatūras izstājas. Tā šīs balsošanas notiek līdz paliek paši spēcīgākie kandidāti, un kāds no viņiem dabū pārliecinošu balsu skaitu pār otru. Vienīgo reizi, kad vēlēšanas nenotika, un prezidents Kārlis Ulmanis pats sevi iecēla amatā, bija 1936.gadā.

Lai ievēlētu Valsts prezidentu, ir jāiekļaujas attiecīgās likuma normās. Obligāti ir jābūt Latvijas pilsonim un nedrīkst būt dubultpilsonība. Šī amata ieņemšanai ir jābūt vismaz 40 gadus vecam, un nedrīkst būt papildus neviens cits amats – arī tad, ja šī persona iepriekš ir deputāts, viņam ir jāatkāpjas no visām Saeimas dotajām pilnvarām. Vienīgais, kurš nav bijis saistīts ar Saeimas partijām un deputāta amatu bija 2007. gadā ievēlētais prezidents Valdis Zatlers. Iepriekš viņa dzīve bija saistīta ar medicīnu, esot Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī ķirurgs, ortopēds un traumatologs. Taču, kā paredz Latvijas Republikas Satversmes likuma III nodaļas 38.pants, tad šos amatus nedrīkst apvienot, un Zatlers ārsta profesiju bija spiests atstāt.

Sākot no 1997.gada, par Valsts prezidentu ir atļauts būt tikai 8 gadus no vietas, tas ir, divās vēlēšanās pēc kārtas. Iepriekš vēlēšanas notika ik pa 3 gadiem, izņemot 1927.gadu, jo 2 gadus pēc Jāņa Čakstes atkārtotas ievēlēšanas amatā, viņš nomira. Ārkārtas situācijā bija jāievēl jauns Valsts prezidents. Savu prezidentūru var atsaukt arī pats prezidents, pirms viņa prezidentūras termiņa beigām, taču tas ne reizi nav noticis. Lai arī liekas, ka prezidentam ir visa vara pār valsti, taču, neievērojot visus pienākumus, ar Satversmes likumu drīkst arī atlaist prezidentu. Jaunajam prezidentam ir jādos svinīgais solījums visas Saeimas Prezidija priekšā, solot Latvijas Republikas Satversmes 40.pantā minēto zvērestu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas” un, ja šis solījums jebkādu apstākļu dēļ netiek nots Saeimas noteiktajā dienā, tad tiek izsludinātas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Prezidentu vēlēšanas Latvijā