Valsts prezidenta vēlēšanas ir svarīgs pasākums visai valstij. Tās nolemj, kas pārstāvēs mūsu valsti nākamos 4 gadus svarīgos pasākumos, dos gala vārdu lieliem, ietekmīgiem jautājumiem. Kopā šobrīd ir notikušas 12 prezidenta vēlēšanas un nākamās, trīspadsmitās, notiks 2019. gadā.

1. Pirmais mūsu valsts prezidents Jānis Čakste (1859, – 1927.) tika ievēlēts 1922.gadā. Viņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts šajās vēlēšanās, un, ieguva 92 pozitīvas balsis, 6 deputātiem atturoties. Šis atbalsta balsu skaits ir šobrīd lielākais Valsts prezidentu balsojuma vēsturē. Zīmīgi šajā gadā bija tas, ka tika ievēlēts gan pirmais prezidents, gan pirmā Saeima.

2. Līdz 1997. gadam Valsts prezidenta vēlēšanas notika reizi 3 gados, vēlāk reizi četros. Otrās Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1925. gadā, kur atkārtoti ar 60 balsīm tika ievēlēts Jānis Čakste. Šoreiz viņš nebija vienīgais kandidāts uz amatu, arī Kārlis Ulmanis un Jānis Pliekšāns (Rainis) cīnījās par valsts varu. Sīvākais konkurents izrādījās Kārlis Ulmanis, jo Otrajā deputātu balsojumā Rainis tika izņemts no kandidatūras.

3. Nākošās vēlēšanas notika 1927. gadā, ārkārtas situācijā, jo nomira līdzšinējais prezidents Jānis Čakste. Viņa vietu ieņēma Gustavs Zemgals (1871. – 1939.). Vēlēšanas notika vairākas reizes, un tikai devītā bija izšķirošā, G. Zemgalam par labu.

4. Pēc trīs gadiem 1930.gadā līdzšinējais prezidents atkārtoti nevēlējās tikt ievēlēts, tāpēc par nākošo valsts prezidentu kļuva Alberts Kviesis (1881. – 1944.), izkonkurējot sīvāko kolēģi Paulu Kalniņu.

5. 1933. gadā Alberts Kviesis atkārtoti un vienbalsīgi tiek ievēlēts par Valsts prezidentu. Vēlēšanas bija ļoti ātras, jau pirmajā balsojumā tika noteikts uzvarētājs. Šīs bija pēdējās Saeimas balsu vēlēšanas, pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma un pirms okupācijas gadiem. Ulmanis, neuzvarot nevienās iepriekšējās vēlēšanās neieguva vadošās balsis, tāpēc ņēma varu savās rokās un pats sevi iecēla par prezidentu. Vēlāk sekoja ilgie okupācijas gadi, un nākošās vēlēšanas notika tikai pēc 50 gadiem, ierastā kārtībā, deputātu balsošanā.

6. Beidzoties okupācijai, atkal atgūtajai Latvijas valstij bija nepieciešams valsts līderis, tāpēc 1993. gadā notika nākamās prezidenta vēlēšanas. Raksturīgi arī visām iepriekšējām vēlēšanām, prezidenta kandidatūrai tika izvirzīti 3 kandidāti, šoreiz Guntis Ulmanis, Aivars Jerumanis un Gunārs Meierovics. Trešajā, pēdējā balsojumā, ar 53 balsu pārsvaru par prezidentu tika ievēlēt Guntis Ulmanis (1939. ).

7. Guntis Ulmanis 1996. gadā atkārtoti guva pārsvaru nākamajās vēlēšanās un turpināja savu amatu vēl nākamos 3 gadus. Vēlēšanās bija tikai viena balsošanas reize, jo Ulmanis sevi kā prezidents bija pierādījis gan Latvijā, gan ārvalstu braucienos.

8. 1999.gadā zīmīgas bija vēlēšanas, jo kandidātu sarakstā parādījās sieviešu kandidātes. Neviens īsti neticēja sieviešu varas spēkam, taču tieši Vaira Vīķe – Freiberga (1937.) vislabāk sevi parādīja kā daudzsološa valsts vadītāja un tika ievēlēta ar 53 balsu pārsvaru. Savas prezidentūras laikā Freibergu atbalstīja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji, un viņa kļuva par populārāko sievieti politiķu aprindās.

9. Tautas mīlēta un deputātu atbalstīta, Vaira Vīķe – Freiberga, atkārtoti tika ievēlēta arī nākamajās prezidentūras vēlēšanās, kas notika nu jau pēc četriem gadiem, 2003.gadā. Šīs bija vēlēšanas, kur ilgu gadu laikā, tika izvirzīta tikai viena kandidāte, proti, Vaira Vīķe – Freiberga, un ieguva 88 atbalsta balsis. Balsojums notika tikai vienu reizi, kur skaidri tika paustas Saeimas domas, par atkārtotu prezidentūru.

10. Par Freibergas darba turpinātāju 2007. gada vēlēšanās kļuva Valdis Zatlers (1955.). Valdis Zatlers pirms savas kandidatūras nav strādājis par deputātu Saeimā, kas ir īpaši neierasti šādam amatam. Pēc profesijas Zatlers bija ārsts un traumatologs, kā arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, taču, kā paredz likums, kļūstot par Valsts prezidentu, šie amati vairs netika turpināti. Zatlera lielākais darbs bija referendums par 10.Saeimas atlaišanu, ko viņš arī izdarīja, ar laiku izveidojot nākamo 11.Saeimu.

11. Pēc četriem gadiem, Valdis Zatlers atkārtoti stājās prezidenta kandidatūrā, taču pārsvaru guva Andris Bērziņš (1944.). Balsojums bija ļoti vienāds, notika divas balsojuma kārtas, un abās bija izteikti līdzīgs rezultāts. Otrajā balsojumā ar 53 balsīm tomēr vadībā izvirzījās Andris Bērziņš.

12. Šobrīd Latvijas Republikas prezidents ir Raimonds Vējonis (1966.), kas tika ievēlēts 2015. gada 3.jūnijā. No sākotnējiem 4 kandidātiem, piektajā balsojuma kārtā ar 55 balsīm Vējonis tika iecelts par prezidentu uz nākamiem četriem gadiem. Pirmie vārdi, uzrunājot valsti, bija “vispirms ir jāierauj”, kas uzjautrināja visu tautu, kļūstot par mīlētu prezidentu.