Prezidents ir valsts galvenākā amatpersona, kas pieņem valstij nozīmīgus lēmumus un pārstāv to citu valstu priekšā. Būt par prezidentu ir liels gods, taču tikpat liels arī atbildības slogs. Par Valsts prezidentu var kļūt persona, ar labu reputāciju, nevieniem krimināliem pārkāpumiem savā un ģimenes dzīvē. Amatpersonas gaitām tiek sekots līdzi ik uz soļa, publiski aprunāta un komentēta ikviena darbība. Šis amats nes lielu atbildību arī ģimenes lokā, jo, tāpat kā prezidentam, arī viņa otrajai pusītei ir jākļūst par valsts ievērības personu un jāpiedalās visos valsts svarīgākajos pasākumos. Labs piemērs, ir šobrīd esošā prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedrene Iveta Vējone, kura aktīvi piedalās visos valsts mēroga pasākumos un ārvalstu komandējumos kopā ar savu vīru. Īpaši viņa piedalās projektos par izglītības jomu, atbalstu bērniem, bāreņiem un cilvēkiem, ar īpašajām vajadzībām.

Ar likumu ir pieņemts, ka Valsts prezidentu ievēl Saeimas deputātu balsojums. Zināms, ka Saeimā ir 100 deputāti, tātad vairāk kā pusei ir pozitīvi jānobalso par vienu kandidātu, lai tas tiktu iecelts prezidenta amatā. Kādam no kandidātiem ir pārliecinoši jāsaņem vismaz 51 balsu vairākums. Pēdējos gados balsošana notiek vairākās kārtās, ja ir daudz izvirzītie kandidāti. Katrā kārtā notiek balsojums, un tas, kam ir piešķirts vismazākais balsu skaits, no kandidatūras izstājas. Tā šīs balsošanas notiek līdz paliek paši spēcīgākie kandidāti, un kāds no viņiem dabū pārliecinošu balsu skaitu pār otru. Vienīgo reizi, kad vēlēšanas nenotika, un prezidents Kārlis Ulmanis pats sevi iecēla amatā, bija 1936.gadā.

Lai ievēlētu Valsts prezidentu, ir jāiekļaujas attiecīgās likuma normās. Obligāti ir jābūt Latvijas pilsonim un nedrīkst būt dubultpilsonība. Šī amata ieņemšanai ir jābūt vismaz 40 gadus vecam, un nedrīkst būt papildus neviens cits amats – arī tad, ja šī persona iepriekš ir deputāts, viņam ir jāatkāpjas no visām Saeimas dotajām pilnvarām. Vienīgais, kurš nav bijis saistīts ar Saeimas partijām un deputāta amatu bija 2007. gadā ievēlētais prezidents Valdis Zatlers. Iepriekš viņa dzīve bija saistīta ar medicīnu, esot Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī ķirurgs, ortopēds un traumatologs. Taču, kā paredz Latvijas Republikas Satversmes likuma III nodaļas 38.pants, tad šos amatus nedrīkst apvienot, un Zatlers ārsta profesiju bija spiests atstāt.

Sākot no 1997.gada, par Valsts prezidentu ir atļauts būt tikai 8 gadus no vietas, tas ir, divās vēlēšanās pēc kārtas. Iepriekš vēlēšanas notika ik pa 3 gadiem, izņemot 1927.gadu, jo 2 gadus pēc Jāņa Čakstes atkārtotas ievēlēšanas amatā, viņš nomira. Ārkārtas situācijā bija jāievēl jauns Valsts prezidents. Savu prezidentūru var atsaukt arī pats prezidents, pirms viņa prezidentūras termiņa beigām, taču tas ne reizi nav noticis. Lai arī liekas, ka prezidentam ir visa vara pār valsti, taču, neievērojot visus pienākumus, ar Satversmes likumu drīkst arī atlaist prezidentu. Jaunajam prezidentam ir jādos svinīgais solījums visas Saeimas Prezidija priekšā, solot Latvijas Republikas Satversmes 40.pantā minēto zvērestu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas” un, ja šis solījums jebkādu apstākļu dēļ netiek nots Saeimas noteiktajā dienā, tad tiek izsludinātas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.