Nav noslēpums, ka valsts svarīgākos jautājumus pieņem Saeimas sastāvā esošie deputāti. Iedzīvotājiem ir tiesības reizi četros gados noteikt, kas valdīs pār valsts galvenajiem likumiem. Kā īsti notiek vēlēšanas un kas jāzina katram valsts pilsonim?

Ik pa četriem gadiem, oktobra pirmajā sestdienā Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt valsts nākotni un ievēlēt sev tīkamākos deputātus. Taču paskatoties iepriekšējo vēlēšanu datumus, redzamas dažas atkāpes, jo, piemēram, 2011. gadā ārkārtas Saeimas vēlēšanas notika 17. septembrī, bet tālajos 1993. gados tās bija 5. un 6. jūnijā. Šobrīd valsts pārvaldē ir 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gada 4. oktobrī, bet nākošās, 13. Saeimas vēlēšanas, notiks 2018. gada 6. oktobrī.

Saeimas vēlēšanas dienā, jādodas uz tuvāko reģistrācijas punktu, lai nodotu savu balsi. Vēlēšanas notiek visos piecos Latvijas apgabalos – Rīgā, Vidzeme, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Arī ārvalstīs esošie iedzīvotāji ir tiesīgi izlemt mūsu valsts likteni, dodoties uz tuvākajiem vēlēšanu iecirkņiem. Šo iedzīvotāju balsis, kas balso ārpus Latvijas robežām, tiek pieskaitītas Rīgas apgabalā. Balsot var tuvākajā vēlēšanu iecirknī, neatkarīgi no patiesās deklarētās dzīvesvietas, arī tad, ja ir tikai izbraukuši ekskursijā uz ārzemēm.

Cilvēkam, kurš vēlas ievēlēt Saeimu, ir jābūt vismaz 18 gadus vecam, bet tam, kurš vēlas tikt ievēlēts Saeimas deputātu sarakstā, jābūt sasniegušam vismaz 21 gads. Vēlētājs var balsot tikai personiski, nevis izmantojot interneta starpniecību vai mobilo telefonu. Līdzi obligāti ir jābūt pasei, jo tiek uzlikts zīmogs, ka esi piedalījies Saeimas vēlēšanās. Šīs ir vēlēšanas, kur ID karte nederēs kā personu apliecinošs dokuments. Zīmogs pasē tiek uzspiests tāpēc, lai apliecinātu, ka persona ir vienreiz jau veikusi balsi un nevar to atkārtoti izdarīt. Ja vēlētājiem nav derīga pase, tā līdz vēlēšanām ir jāapmaina, vai, ja ir tikai ID karte un pase vairs netiek taisīta, ir iespēja saņemt vēlētāja apliecību. Ja persona ir saņēmusi vēlētāja apliecību, tad balsošanas dienā ar to var ierasties iecirknī, un kopā ar uzrādītu ID karti nodot savu balsi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā šādu vēlētāja apliecību ir iespēja saņemt bez maksas, taču jāpievērš uzmanība, kurās dienās tas ir iespējams, jo, mainoties vēlēšanu dienām, arī šis pakalpojums ir ierobežots attiecīgos datumos.

Vēlēšanu iecirknī balsošanas gaitu stingri uzrauga komisija, kas reģistrē atnākušās personas. Vēlēšanām jābūt izveidotām speciālām kabīnēm, kur vēlētājs var mierīgi izdarīt savu balsi. Pirms katrām vēlēšanām, piecas dienas iepriekš, komisijai ir jāizstāda informācija, kādi ir deputātu saraksti un sīkāka informācija par kandidātiem (izņemot personīgu informāciju kā personas kods, adrese utt.). Deputātu izvēlēšanās nākamiem četriem gadiem notiek vienu dienu no 7:00 – 16:00, oktobra pirmajā sestdienā, izņemot gadījumu, ja notiek ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kad tiek atlaista iepriekšējā Saeima. Tas ir konkrēts laiks, kad katrs iedzīvotājs var noteikt savu balsi, bet pēc tam komisija uzsāk balsu skaitīšanu, kas nereti notiek līdz agram rītam.

Katram vēlētājam tiek piešķirtas visas kandidātu sarakstu lapiņas un tukša aploksne. Pildspalva vienmēr atrodas vēlēšanu kabīnē, par ko ik pa laikam jāpārliecinās uzraudzības komisijas pārstāvjiem. Vēlētājam jāizdara balss par vienu no kandidātu sarakstiem, ievelkot plusu vai mīnusu deputātu ailītē. Aploksnē ir jāieliek tikai viens kandidātu saraksts, turklāt tas nedrīkst būt apķēpāts, apzīmēts vai citādi izbojāts. Tāpat arī aploksne nedrīkst būt apzīmēta vai citādi bojāta, pretējā gadījumā balss netiek pieņemta. Aizlīmētu aploksni vēlētājs iemet lielajā vēlēšanu urnā, kas līdz pulksten 18:00 ir cieši aizlīmēta.